Latīņu termins desnens, kas izriet no dezinficēt, ienāca mūsu valodā kā atslēgšanās . Šis jēdziens tiek izmantots gramatika nosaukt elastīga morfēma kas tiek pievienots a sakne , it īpaši darbības vārdam.
Tāpēc dispensija ir a fonoloģiskais segments kas novietots blakus saknei, lai norādītu uz noteiktu negadījumu fleksija (izmaiņas terminos, kas kodē noteiktu gramatisko saturu). Kas ļauj dezinficēt, ir pievienot a gramatiskā vērtība .
Var teikt, ka dezinfekcija ir a mainīga izbeigšana . In a darbības vārds , ļauj norādīt personu, laiku, režīmu un numuru. Sakne vai leksema tomēr nav mainīga.
Veikt darbības vārda gadījumu ēst . Šī darbības vārda sakne ir com . Dažādu verbālo formu konstruēšanai tiek pievienoti dažādi nodomi vai morfēmas. Tātad jūs varat veidot konjugētus darbības vārdus, piemēram mēs ēdīsim , ēda , viņi ēdīs vai viņi ēd autors piemērs . Kā redzat, saknē com tas ir pievienots mēs bijām , viņš gāja , erāns vai iekšā , atkarībā no gadījuma.
Galotnēs īsumā iekļauti gramatiski negadījumi, kas sniedz vairāk informācijas par darbības vārdu. Gramatisko nozīmi faktiski piešķir dezinfekcijas klātbūtne, kas papildina sakni. Atgriežoties pie pirmā no iepriekšminētajiem piemēriem, izbeigšana mēs bijām , pievienots lexeme com , norāda, ka darbības vārdam ir daudzskaitļa skaitlis, norāda uz a darbība nākotnē saspringts un ir konjugēts indikatīvā režīmā. Tas ir veids, kā jūs nonākat verbālajā formā mēs ēdīsim (com + eremos ).
Tāpēc mūsu valodā dezinfekcijai ir galvenā loma, saliekot a lūgšana ir zināma sarežģītība, jo bez viņu klātbūtnes mēs savam sarunu partnerim nevaram sniegt visus nepieciešamos datus, lai atšifrētu ziņojumu. Spāņu valodā ļoti svarīgi ir tas, kurš veic darbību, kas var būt vienskaitļa vai daudzskaitļa, un laiks, kurā mēs konjugējam darbības vārdu, lai gan tas nenozīmē, ka visās valodās tas pats notiek.
Ārzemju studenti, kas uzdrošinās mācīties mūsu valodu, bieži piemin, ka verbālā saziņa viņiem ir vissarežģītākais aspekts. Šo atzinumu parasti sniedz tie, kuru dzimtajām valodām nav tik sarežģīts līmenis būvniecība no darbības vārdiem, jo ir arī citi, kur tas ir vēl lielāks, piemēram, franču un ungāru.
Mums ir grūti iedomāties valodu, kurā nepietiek tikai apskatīt konjugētu darbības vārdu, lai zināt, vai subjekts ir, piemēram, “es”, “viņš” vai “tu”, un ja darbība atrodas pagātnē, nākotnē vai ja tas ir nosacījums; bet daudziem ir tādi, kuriem trūkst konjugācijas, kas balstīta uz saknēm un dezinfekciju, piemēram, mūsu, un kuriem patiešām nepieciešami citi vārdu veidi, lai veicinātu dati teikumā
Piemēram, angļu valodā, kaut arī ir iespējams konjugēt darbības vārdus, tas ir diezgan rudimentārs valodas aspekts, salīdzinot ar spāņu valodas gramatiku: angliski runājošiem cilvēkiem nav īpatņu “darbības vārdu laiki”, jo tie paši konjugācija tas var kalpot, lai atspoguļotu tik atšķirīgus laikus kā Vienkāršs Preterite Indicative režīms un Iepriekšējais subjunktīvs . Ar izņēmumiem parasti ir nepieciešams konteksts, lai zināt, kurš veic darbību.
Japāņu valodā ir vēl grūtāk secināt šo un citus datus, tikai apskatot darbības vārdu. No Kastīlijas formu viedokļa mēs varam teikt, ka tas tā valoda tas arī dezinficē savus darbības vārdus, lai tos konjugētu; Tomēr viņi nevar novērtēt personu, kas tos izpilda, vai numuru. Tas izskaidro, kāpēc angļu un japāņu valodā runājošie cilvēki ir iepriekš minētajā studentu grupā, kuri ir pārsteigti par mūsu verbālās konjugācijas izaicinājumiem.
